TK. Apmācību centrs

Draugi, papildus projektēšanai un montāžai mēs varam palīdzēt jums izstrādāt kompetentu tehnisko uzdevumu jūsu būvniecības projektam. Šeit ir mācību centra TOR fragments.

1.1. Projekta inženiersistēmu sadaļas izstrādā, ņemot vērā sadaļu "Ugunsdrošības pasākumi", saskaņā ar tehniskajiem nosacījumiem, lai nodrošinātu kompleksa tehnoloģisko mērķi.

1.2. Inženiertehniskajām sistēmām jānodrošina komfortabls iekštelpu klimats ēkā, kā arī augsta uzticamība un ilgmūžība. Sistēmu projektēšanā jāiekļauj enerģijas taupīšanas pasākumi un ierīču uzstādīšana enerģijas un ūdens patēriņa regulēšanai, kontrolei un uzskaitei.

1.3. Tehnisko un tehnoloģisko risinājumu un iekārtu kvalitatīvos un kvantitatīvos raksturlielumus nosaka spēkā esošās normatīvās un tehniskās dokumentācijas beznosacījumu nosacījumi, bojājumu tolerance, patērētāju pievilcība sniegto pakalpojumu skaita un elastības ziņā, ekspluatācijas iespējas un ieviešanas un ekspluatācijas bruto ekonomiskā efektivitāte sistēmu/vienību/agregātu paredzamajā ekspluatācijas laikā.

1.4. Inženierkomplektā ietilpst šādas objekta iekšējās sistēmas:

- Apkure;

- Ventilācija un gaisa kondicionēšana;

- Ūdensapgāde un kanalizācija;

- Elektroiekārtas;

- sakaru un signalizācijas sistēmas;

- Inženiertehniskā aprīkojuma pārvaldība;

- Ugunsdrošība.

1.5. Projektēšanā izmanto šādus normatīvos, departamentu un atsauces dokumentus:

SNiP 23-01-99 "Būvniecības klimatoloģija";

SNiP 21-01-97 "Ēku un būvju ugunsdrošība";

SNiP 31-05-2003 "Publiskās ēkas administratīvām vajadzībām";

MGSN 4.04-9 "Daudzfunkcionālas ēkas un būves";

MSBN 4.14-98 "Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi";

ONTP 01-91 "Vissavienības autotransporta uzņēmumu tehnoloģiskās projektēšanas normas";

SNiP 41-01-2003 "Apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana";

SNiP 11-12-77 "Aizsardzība pret troksni"; . .

1. VISPĀRĒJAIS PLĀNS

Nodrošināt piebraucamos ceļus un asfalta segumu pie iebrauktuves uz pagalma vārtiem, kas pieguļ ēkai un autostāvvietai, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

2. BŪVNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS PROJEKTS (AMATS)

Sagatavojams saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

3. ARHITEKTŪRAS UN BŪVNIECĪBAS PROJEKTĒŠANA

Nodrošināt pārplānošanu saskaņā ar Pasūtītāja apstiprināto skiču plānu un dizainu.

4. ĀRPUSE UN JUMTS

6. APDARES PRASĪBAS

7. SILTUMAPGĀDE.

7.1. INDIVIDUĀLĀ APKURES APAKŠSTACIJA

1. ēka tiek apkurināta ar pilsētas apkures sistēmu. Atsevišķai sildīšanas stacijai jāatrodas atsevišķā telpā.

2. Jāierīko viens komercuzskaites punkts ar siltuma skaitītājiem ar iespēju nolasīt rādījumus attālināti.

3. Pieslēgumu siltumtīklam veic saskaņā ar neatkarīgu apkures un siltumapgādes sistēmu apkures un siltumapgādes sistēmu gaisa sildītāju un ūdens siltuma aizkaru shēmu. Nodrošināt pieslēgumu apkures sistēmai Zehnder . .

4. 4. Dzesēšanas šķidruma parametri:

- apkures kontūrā - 130/70 oC;

- Apkures sistēmās - 90/65 oC.

5. Karstā ūdens sagatavošanas sistēmā (DHW) kontūrs ar parametriem 55 ºС sadzīves vajadzībām.

6. Siltumtīklu remonta un uzturēšanas darbu periodam vasarā projektēt siltumtīklu starpposma siltummaiņu uzstādīšanu no siltumtīkla un vakuuma kolektoru pielietošanu ar papildu ūdens sildīšanas ierīkošanu karstā ūdens sagatavošanai, kolektoru skaitu noteikt, pamatojoties uz diennakts vajadzību pēc karstā ūdens mājsaimniecības vajadzībām. Kolektorus uzstāda uz ēkas jumta.

7. 7. IHP armatūrai un aprīkojumam jābūt pieņemamam t = 130°C un P = 10 kg/cm2 firmas Danfoss (vai līdzīga), sūkņiem - Grundfos vai Willo . vai tamlīdzīgi, sūkņiem jābūt Grundfos vai Willo ar frekvences regulāciju.

8. Plākšņu siltummaiņu piegāde apkures sistēmām, kalorifikatoru piegāde, griestu paneļu piegāde Zehnder un karstā ūdens.

9. Lai centralizētās siltumapgādes sistēmā pieņemtu Danfoss, Reflex (vai līdzīgas) armatūras un iekārtas.

10. Siltuma skaitītāji: VIS.T - Krievija; ūdens skaitītāji: Tsentr-Pribor - Krievija.

11. Ūdens sildītājiem ir papildu pretapaugšanas apstrāde ūdens sildīšanas iekārtu un cauruļvadu aizsardzībai.

12. Projektējot IHS, ņem vērā no TEC piegādātā siltumnesēja faktisko temperatūras grafiku. Ierobežojiet koģenerācijas iekārtai piegādājamā siltuma daudzumu līdz aprēķinātajam nepieciešamajam daudzumam. Siltumenerģijas sadale apkurei, karstā ūdens sagatavošanai un ūdens karstuma aizkariem.

13. 13. Nodrošināt trokšņa un vibrācijas aizsardzības pasākumus (peldošās grīdas, skaņas izolācija, vibrācijas ieliktņi utt.) katlu mājā un ūdens sūkņu stacijā.

15. 15. Nodrošināt vadības signālu izvadīšanu uz dispečercentru no IES un sūkņu stacijas ekspluatācijas iekārtām saskaņā ar sarakstu, kas saskaņots ar Pasūtītāju.

Cauruļvadu izolācija ar ". Isover ", "Termoflex", " K - flex ".

7.2 SILTUMS

1. Apkures sistēmas nodrošina apkalpotajās telpās iekšējo gaisa temperatūru saskaņā ar turpmāk tabulā norādītajām prasībām aukstajam periodam. Gada pārejas periodam pieņem, ka iekšējā gaisa temperatūra ir tāda pati kā aukstajā periodā.

2. Aprēķiniet ārējo norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidību ar Rtr (Rtr sienas = 7,9, Rtr pagraba grīdas = 6,2, Rtr pagraba sienas = 3,6, Rtr jumta = 10, Rtr durvju = 1,84, Rtr loga = 1,64, Rtr rāmja = 1,4).

3. Nodrošināt divcauruļu apakšējā savienojuma apkures sistēmu.

4. Grīdas sagatavošanā pie ārsienām jāizvieto horizontāli zari, kuriem jābūt gaisa ventilācijas ierīcēm.

5. Grīdas sagatavošanas horizontālajām caurulēm jābūt izgatavotām no polietilēna caurulēm, kas aizsargātas pret skābekļa difūziju ( Rehau ).

6. Uz stāvvadiem un atzarojumiem uzstādiet noslēgvārstus un balansēšanas vārstus.

7. Nodrošināt centralizētu iekštelpu gaisa temperatūras samazināšanu ārpus darba laika (naktī un brīvdienās), samazinot siltuma padevi.

8. Nodrošiniet Danfoss termoregulatorus vai līdzīgus, lai regulētu sildītāju siltuma padevi.

9. Kā apkures ierīces galvenajās telpās jāizmanto Zehnder vai tamlīdzīgi radiācijas sildīšanas (dzesēšanas) paneļi. Zehnder . .

10. Paredzēt iespēju avārijas kārtā nomainīt jebkuru bojātu radiācijas paneli. Zenhder uz darbojošos paneli ar automātisku avārijas paneļa atvienošanu no vispārējās sistēmas, bet vispārējā sistēma ar pārējiem paneļiem turpina darboties pareizi.

11. Pie ēkas galvenās ieejas ierīkojiet ūdens siltuma aizkaru.

7.3 VENTILĀCIJA UN GAISA KONDICIONĒŠANA

1.1 Nodrošināt standarta gaisa parametrus (saskaņā ar SNiP) dažādās ēkas telpās, kā arī atbilstību drošības standartiem, proti.

- Aukstajā un starpsezonā nodrošiniet, lai iekštelpu gaisa temperatūra telpās būtu 20ºC;

- Siltajā periodā nodrošiniet, lai iekštelpu gaisa temperatūra telpās būtu no 20ºC līdz 23ºC.

2. Sabiedriskās telpās, birojos, mācību telpās nodrošina kombinētu sildošo (dzesējošo) paneļu izmantošanu, izmantojot Zehnder . un ventilācijas iekārtām un gaisa mitruma samazinātājiem.

3. 3. Gaisa apmaiņa telpās jāveic, pamatojoties uz

- tehniskās telpas - saskaņā ar normatīvajiem rādītājiem, ņemot vērā siltuma zudumu kompensāciju.

- birojos, sabiedriskajās telpās, konferenču zālēs - saskaņā ar sanitārajām normām.

- elektrības sadales skapji, tehniskās telpas, serveru telpas un nepārtrauktas barošanas avotu telpas - saskaņā ar procesa specifikācijām (jānorāda iekārtu siltuma izkliedēšanas jauda).

- biroji - 60 m3/h 15 cilvēkiem;

- mācību telpas - 20m3/h ne vairāk kā 150 cilvēkiem.

- tualetes - 75 m3/h uz vienu tualeti.

4. Visās gaisa kondicionētajās telpās (birojos, kabinetos, mācību telpās, sanāksmju telpās u. c.) gaisa līdzsvara (gaisa rezerves) pozitīvajam līdzsvara zudumam jābūt 10 %.

5. Nodrošināt neatkarīgas gaisa ventilācijas sistēmas:

tehniskajām telpām un biroja telpām;

- sabiedriskajām telpām un klasēm, kā arī pagrabstāvam.

izplūdes ventilācija, kas pieslēgta pie padeves sistēmu rekuperatoriem.

- tualetēm;

- dušām;

- virtuvei.

Pagrabstāva izplūdes ventilācija no 1. un 2. mācību ceha jāveic ar atsevišķu gaisa novadīšanu caur filtriem uz jumtu.

6. Centrālās gaisa ieplūdes atveres ir jāaprīko ar Zehnder Zehnder :

- Divpakāpju pieplūdes gaisa attīrītājs (G4 un F7);

- Siltuma rekuperators;

- Trokšņa slāpētāji (iebūvēti vai kanalizēti).

7. Gada aukstajā periodā izplūdes gaisa siltums tiek izmantots atkārtoti. Gaisa priekšsildīšana un sildīšana jāveic ar E.glikolu TIKAI pēc vajadzības, t.i., jābūt automātikai, kas šo iespēju pieslēdz vai atvieno. Ūdens un glikola siltummainim jāatrodas siltumcentrālē.

8. Lai serveru telpā likvidētu lieko siltumu, uzstādīt freona autonomās dzesēšanas sistēmu ar 100% dublēšanas sistēmu.

9. Sadales skapjiem, tehniskajām un mašīntelpām jānodrošina atsevišķas ventilācijas sistēmas saskaņā ar SNiP.

10. Projektā jāiekļauj pasākumi trokšņa un vibrācijas samazināšanai.

11. Projekta pamatā ir ārvalstu gaisa kondicionēšanas iekārtu ražotāji. Zehnder .

13. Nodrošināt prettrokšņa un vibrācijas aizsardzības pasākumus ventilācijas iekārtām un sūkņiem (peldošās grīdas, ventilācijas kameru sienu un griestu skaņas izolācija, vibrācijas ieliktņi, skaņas slāpētāji utt.).

14. 14. Gaisa ieplūdes šahtas un izplūdes šahtas ar izeju uz jumta nodrošina āra gaisa ieplūdes un izplūdes gaisa novadīšanai. Gaisa ieplūdes atveri var projektēt pirmā stāva līmenī.

15. Ekspluatācijas posmā jānodrošina piekļuve ventilatoriem un tīkla daļām, kurās atrodas vadības un komutācijas ierīces, un ir ieteicams izvairīties no tehniskās apkopes veikšanas no tirdzniecības telpām, kur piekļuve tehniskās apkopes nodaļai būtu apgrūtināta. Lielām gaisa apstrādes iekārtām jābūt izvietotām uz jumta, bet nelielām un zema trokšņa līmeņa ventilācijas iekārtām jābūt izvietotām ēkas iekšpusē.

16. Uz visiem padeves un izplūdes stāvu cauruļvadu atzariem ierīkojiet ugunsdrošības aizbīdņus saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

18. Pieplūdes un nosūces ventilācijas sistēmu cauruļvadus ierīko biroju piekaramos griestos.

19. Gaisa vadi ir izgatavoti no kompaktiem plastmasas cauruļvadiem. Zehnder ar taisnstūra šķērsgriezumu vai tamlīdzīgu. Dūmu izplūdes kanāliem jābūt izgatavotiem no 1,5 mm bieza melna metāla.

Cauruļvadu virsmu apstrādā ar speciālu sastāvu ar atbilstošu ugunsizturības klasi.

20. 20. Nodrošināt jumta dzesētāju (Menerga).

7.4. DZESĒŠANA

1. Dzesēšanas sistēma, starojuma apkures (dzesēšanas) paneļi Zehnder . lai pieņemtu divu ķēžu slēgumu:

- pirmajā kontūrā starp ventilācijas sistēmas dzesētāju ar 40% etilēnglikola šķīdumu - 5/10 oC;

- Otrais kontūrs starp siltummaini un starojuma dzesēšanas paneļiem ar aukstu ūdeni - 16/20 °C. Siltummainis atrodas pirmā stāva tehniskajās telpās.

2. Paneļu dzesēšanas sistēma un dzesēšanas sistēma Zehnder ietver šādu aprīkojumu:

-Gaisa dzesēšanas aukstumiekārta kondensācijas iekārtām ar iebūvētiem "sausajiem" dzesētājiem ( bezmaksas - dzesēšana gaisa dzesēšanas kondensatoru bloki ar integrētu brīvās dzesēšanas sistēmu un hidronikas moduli;

-plākšņu siltummaiņi,

-sūkņi,

-izplešanās tvertnes un uzglabāšanas tvertnes;

3. Ziemas ekspluatācijā ir jāņem vērā aukstuma patēriņš, kas attiecas uz patērētājiem, kuri darbojas visu gadu.

4. Saldēšanas sūkņu stacijai jāatrodas tehniskajā telpā, saldēšanas iekārtāmjāatrodas uz jumta. Izmantojiet aukstumiekārtu ar iebūvētu hidronikas moduli.

5. Dizains ir balstīts uz ārvalstu gaisa kondicionēšanas iekārtu ražotājiem, piem. Pārvadātājs utt.

6. Sadaļā "Automatizācija" norādiet dzesēšanas sistēmas dispečervadību.

7.5. AIZSARDZĪBA PRET DŪMIEM

1. Lai evakuētu cilvēkus ugunsgrēka sākumposmā, paredzēt pasākumus, lai aizsargātu ēku pret dūmu iekļūšanu, izmantojot ventilācijas sistēmas, un lai novadītu dūmus un piegādātu ārējo gaisu evakuācijas ceļiem, izmantojot dūmu un gaisa padeves sistēmas. (Dūmu izvadīšana no gaiteņiem bez dabiskās gaismas).

2. Dūmu nosūces ventilatori - "Veza", "KMV" - Krievija

7.6. ŪDENSAPGĀDE UN KANALIZĀCIJA.

7.6.1 Ūdensapgāde mājsaimniecībām.

1. Ūdens patēriņš mājsaimniecības (sadzīves) ūdensapgādes sistēmā jānosaka saskaņā ar SNiP 2.04.01-85*. (Kopējais ūdens patēriņš: 2,82m³/dienā, no tiem aukstā: 1,29m³/dienā, karstā: 1,53m³/dienā).

2. Nodrošināt piekļuvi koplietošanas telpās esošo cauruļvadu armatūras apkopei.

Paredzēt stāvvadu cauruļu atvienošanu koplietošanas telpās.

4. Slēgvārsti uz galvenajiem cauruļvadiem ". Danfoss ".

5. Nodrošināt ūdens skaitītāja stacijas un karstā un aukstā ūdens cauruļvadu siltumizolāciju un ierīkot ārējo siltumizolācijas aizsardzību (lagings).

6. Ūdens skaitītāju apkopei un ugunsdzēsības skapju izmantošanai ir paredzētas pietiekama izmēra lūkas.

7. 7. Cauruļvadus izolē ar Energoflex vai Isover ". Ēkas pazemes daļu izolē ar ugunsdrošiem materiāliem Energoflex un citiem.

8. 8. Nepieciešamajam uzplūdam un caurplūdumam uz ēku nodrošina GRUNDFOS (Vācija) pacelšanas sūkņa agregātu "Hydro 2000 ME" ar iebūvētiem frekvenču regulatoriem-pārveidotājiem sadzīves un dzeramā ūdens padevei.

9. Paredzēt laistīšanas krānu uzstādīšanu piegulošās teritorijas laistīšanai. Lēmumi par laistīšanas krānu uzstādīšanu un pieslēgšanu jāpieņem atsevišķā projektā.

10. Tehniskajām vajadzībām tehniskajās telpās ir paredzēts uzstādīt maisītājus un pilienu teknes.

11. 11. Izstrādājiet cinkota tērauda ūdens un gāzes cauruļu sadzīves ūdensapgādes sistēmu saskaņā ar GOST 3262-75*. Grīdas sadalei līdz sanitārajām ierīcēm jāizveido no "šķērssaitēta polietilēna" tipa plastmasas caurulēm. Rehau .

12. 12. Būtu jāparedz pilna urbuma lodveida vārstu izmantošana atzarojumos no maģistrāles un stāvvadiem.

13. Nodrošiniet bezskārienu krānus izlietnēm, vienviru krānus virtuves izlietnēm, termostatiskos krānus dušām un divu pogu sistēmu tualetēm. Turklāt aprīkot tualetes telpas 1. stāvā ar kustības (skaļuma) sensoriem, ko aktivizē galveno ieejas durvju atvēršana un aizvēršana uz tualetes telpām.

7.6.2. KARSTĀ ŪDENS PADEVE.

1 Kā karstā ūdens apgādes avotu ēkā izmanto individuālo siltummezglu (IHS). karstā ūdens uzsildīšana ar koģenerācijas stacijas siltummaini (apkures sezonā) + uzsildīšana ar vakuuma kolektoriem ar nepieciešamo pēcsildīšanu (vasarā),

2. Karstā ūdens apgādes sistēmām nepieciešamo spiedienu nodrošinās sūkņi, kas atrodas IHS.

3. 3. Karstā ūdens sadale ēkā no siltummaiņa un katlu mājas līdz patērētājiem saskaņā ar obligātās cirkulācijas shēmu. Caur cilpu cirkulē karstā ūdens cirkulācija ar temperatūras uzturēšanu dzesēšanas laikā.

4. 4. Mājsaimniecības ūdensapgādes sistēmai jābūt projektētai no cinkota tērauda ūdens-gāzes caurulēm saskaņā ar valsts standartu 3262-75*. Grīdas sadalei līdz sanitārajām ierīcēm jāizveido no "šķērssaitēta polietilēna" tipa plastmasas caurulēm. Rehau .

5. Nodrošināt lodveida vārsta ar pilnu diametru izmantošanu atzarojumos no maģistrāles un stāvvadiem.

6. Cauruļu izolācija ar Energoflex vai Isover "Maģistrālēm un stāvvadiem.

7. Nodrošināt un pamatot jumta saules kolektoru izmantošanu karstā ūdens uzsildīšanai vasarā.

7.6.3.

1. Projektējiet atsevišķas sanitārās kanalizācijas sistēmas ēkā ar atsevišķiem izvadiem.

7.6.4 SADZĪVES NOTEKŪDEŅI

1: drenāža uz kanalizācijas sistēmu pagalmā.

2. Kanalizācijas sistēmas dispečervadība.

3. Uzstādiet grīdas notekas sanitārajos mezglos saskaņā ar SNiP normām.

4. Galvenās caurules projektē no čuguna kanalizācijas caurulēm, kuru diametrs ir Duker ( PAM ), stāvvadus un grīdas sadales caurules jāprojektē ar PE saliekamajām savienojuma caurulēm. Rūpnieciskās kanalizācijas iekšējai plānošanai izmantojiet Duker čuguna kanalizācijas caurules ( Duker ( PAM ). Izvadiem jābūt projektētiem ar čuguna kanalizācijas caurulēm saskaņā ar GOST 6942.2-80. Uzstādiet ierīces pie kontaktligzdām, lai novērstu pagraba atpakaļplūdi no āra tīkla.

5. Stāvtīklu apkopei paredzēt šahtas, kuras var atvērt un apkalpot, ja iespējams, no koplietošanas telpām.

7.6.5. LIETUS KANALIZĀCIJA (NOTEKAS).

1. Ja nepieciešams, ierīkojiet iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu, lai novadītu lietus ūdens noteces no ēkas jumta pa notekcaurulēm. Notekcaurules jāpievieno ārējai lietusūdens kanalizācijas sistēmai saskaņā ar tehniskajiem nosacījumiem. 2.

2. Nodrošiniet integrētu elektrisko žaunu apsildi, jo pārejas periodos no rudens uz ziemu un no ziemas uz pavasari dienā un naktī var būt lielas temperatūras atšķirības. Ar notekcauruļu sildierīču enerģijas patēriņa raksturlielumiem.

3. Iekšējās drenāžas sistēmas projektēšana ar čuguna spiediena caurulēm Duker ( PAM ) un PVC spiediena caurules.

7.6.6. DRENĀŽA.

Drenāžas ūdeni novada iekšējā drenāžas sistēmā, izmantojot spiediena samazināšanas ierīces. 2. Drenāžas ūdens novadīšana.

2. nejaušas un avārijas kanalizācijas, kā arī apkures un santehnikas sistēmu iztukšošanai, lai izveidotu iekšējo drenāžas sistēmu. Nodrošināt drenāžas sistēmu:

- apkures sistēmu un santehnikas drenāža

Kā sūknēšanas iekārtas paredzēts uzstādīt GRUNDFOS (Vācija) drenāžas sūkņus. Bedrē jāuzstāda divi sūkņi (viens ir darba sūknis, otrs - rezerves sūknis). Drenāžas sūkņiem jābūt aprīkotiem ar pludiņvārstu (līmeņa sensori jānovieto bedrē) un "pārplūdes" signāla izvadi uz vadības telpu (sūkņu vai to cauruļu blīvēšana).

3. Gravitācijas tīkls drenāžas kanalizācijas dizaina čuguna caurules, spiediens - no cinkota tērauda caurules saskaņā ar GOST 3262-75 *. 4.

4. drenāžas ūdeni caur spiediena samazināšanas ierīcēm novadīt drenāžas sistēmā.

7.7. UGUNSDZĒSĪBAS ŪDENSAPGĀDES SISTĒMA

1. Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma ir jāapvieno ar sadzīves (apgādes) ūdensapgādes sistēmu.

2. Ugunsdzēsības ūdens patēriņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

7.8 ELEKTROIEKĀRTAS 1.

1. Objekta elektroapgāde tiek nodrošināta saskaņā ar II I uzticamības kategorija saskaņā ar piegādātājas organizācijas specifikācijām.

2. Turpmāk minēto dokumentu prasības ir obligātas vadlīnijas elektroinstalāciju projektēšanai:

- SP 31-110-2003 "Dzīvojamo un sabiedrisko ēku elektroinstalāciju projektēšana un montāža";

- MGSN 2.01-99 "Enerģijas taupīšana ēkās. Siltumaizsardzības un siltumapgādes un elektroapgādes standarti";

- MGSN 2.04-97 "Pieļaujamie trokšņa, vibrācijas līmeņi un skaņas izolācijas prasības dzīvojamās un sabiedriskās ēkās";

- MGSN 2.06-99 "Dabiskais, mākslīgais un kombinētais apgaismojums";

- MGSN 4.04-94 "Daudzfunkcionālas ēkas un kompleksi";

- NPB 248-97 "Elektriskie kabeļi un vadi. Ugunsdrošības rādītāji";

- ПУЭ red. 7 "Elektroinstalācijas noteikumi";

- RD 31.21.122-87 "Instrukcija par ēku un būvju zibensaizsardzību";

- RD 34.20.185-94 "Instrukcija par pilsētas elektrisko tīklu projektēšanu";

- SNiP 2.08.02-89 "Publiskās ēkas un būves";

- SNiP 2.09.04-87 "Administratīvās un dzīvojamās ēkas";

- GOST R 50751.1-50571.25 "Ēku elektroinstalācijas";

- RM-2559 INSTRUKCIJA Vadlīnijas elektroenerģijas patēriņa uzskaites projektēšanai dzīvojamās un sabiedriskās ēkās;

- "Vadlīnijas RCD piemērošanai ēku elektroinstalāciju projektēšanā, uzstādīšanā un ekspluatācijā" (Maskava, 1999);

- Ieteikumi par ēku projektēšanu, uzstādīšanu un ekspluatāciju, kurās izmanto atvienošanas aizsargierīces (Maskava, MPEI, 2001).

3. Projektā pieņemtajiem lēmumiem jānodrošina operatīvās uzturēšanas ērtības, objekta droša ekspluatācija cilvēku dzīvībai un veselībai, jāatbilst Krievijas Federācijas teritorijā spēkā esošo normu un noteikumu prasībām. Projektā izmantotajām elektroiekārtām, apgaismes ķermeņiem, elektroinstalācijas izstrādājumiem, kabeļu izstrādājumiem u. c. jābūt sertifikātiem par atbilstību Krievijas Federācijas teritorijā spēkā esošo standartu prasībām.

4. Piemērot importēto aprīkojumu sadales skapjos. Elektroinstalācijai izmanto vara vadus un kabeļus vai kopņu kanālus. Strāvas padeves stāvvadu slodzei jābalstās uz maksimālo pieprasījumu, ņemot vērā paaugstinātu elektroenerģijas patēriņu atsevišķās telpās.

nodrošināt reaktīvās enerģijas kompensāciju. (jaudas koeficienta palielināšanās).

5. Mājas kopējo inženiersistēmu slodzes, kas jāņem saskaņā ar inženiersistēmu aprēķiniem.

Elektriskie sadales skapji jāimportē ar importētiem slēdžiem. Aizsargierīces izvēlas saskaņā ar selektivitātes noteikumiem.

7 Elektroinstalācijas:

a) parasti tiek montēti pie griestiem betona griestos un piekaramos griestos.

b) Izņēmuma kārtā zemāks ir pieļaujams starpsienu pamatizkārtojumā - grīdas konstrukcijā, ņemot vērā visus grīdā esošos cauruļvadus. Nekādā gadījumā nedrīkst krustoties cauruļvadi grīdā, kas var izraisīt grīdas sagatavošanas sabiezēšanu.

8. Kabeļu līnijas jāizvēlas atbilstoši sprieguma krituma un īsslēguma strāvu aprēķiniem.

9. Izstrādāt maģistrālo ķēžu ķēdes stāvos, ņemot vērā saprātīgu attīstības rezervi.

10. Aizliegt aizsargvadītāja pārrāvumus un kontaktu savienojumus uzstādīšanas laikā.

11. Zibensaizsardzības un aizsargzemējuma projekti, kas jāiedala atsevišķās sadaļās.

12. Paredziet, ka vismaz 20-30 % no kopējā slēdžu skaita ir izvietoti dažādu nominālo jaudu rezerves slēdži.

13. 13. Projektā iekļauj sistēmu vai aparātu sprieguma līmeņa, fāžu maiņas un frekvences paraugu ņemšanai pie galvenā sadales skapja ieejām.

14. Neplānojiet kontaktligzdu grupu un apgaismojuma barošanu no viena ķēdes pārtraucēja.

15. rakstiski sniegt ieteikumus par aprīkojumu un aizsardzības līdzekļiem.

16. Izvēloties RCD, izmantojiet "Vadlīnijas par RCD lietošanu ēku elektroinstalāciju projektēšanā, uzstādīšanā un ekspluatācijā" (Maskava, 1999).

17. Ēkā pazemes un virszemes stāvu telpās jāņem vērā:

Nodrošināt jaudas rezervi attīstībai.

1. stāva vestibilā, stāvu gaiteņos un kāpņu telpās ierīko kontaktligzdas tīrīšanas iekārtām (220 V, P=2,0 kW). Vienā stāvvadā vienlaicīgi ieslēdz līdz četrām tīrīšanas iekārtu vienībām.

Elektroapgādes telpā, transformatoru stacijā, lifta mašīntelpā ierīko zemējuma ķēdes.

Tualetēs nav paredzēts ierīkot kontaktligzdas, izņemot telpu Nr. 3, kas paredzēta tīrīšanas līdzekļu glabāšanai.

18. Nodrošināt galvenās ēkas aprīkošanu ar liftu starp visiem 3 ēkas stāviem (1., 2. stāvs un pagrabstāvs) esošā, bet demontētā lifta vietā, ar celtspēju līdz 600 kg, ar iespēju to izmantot gan mājsaimniecības preču pārvadāšanai, gan cilvēku ar invaliditāti ratiņkrēslos pārvadāšanai. Kabīnes izmēriem jāatbilst ēkā jau esošās lifta šahtas izmēriem.

7.8.1. ELEKTRĪBAS TVERTŅU RAKSTURLIELUMI.

1. Kompleksa elektriskās slodzes būs I klases. II Barošanas avotu uzticamības kategorijas. I uzticamības kategorijā (ar nepārtrauktas barošanas avotu) ietilpst (jānorāda projektā):

- ugunsdrošības sistēmu tehniskās iekārtas:

§ ugunsdrošības sistēmas automatizācijas iekārtas;

§ automātiskās ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas iekārtas;

§ ugunsgrēka trauksmes un evakuācijas vadības sistēmas aprīkojums;

- mājas numura un ugunsdzēsības hidranta zīmju gaismas indikatori;

- signalizācijas sistēmas iekārtas, piekļuves kontroles un vadības sistēma, kā arī slēgta apraides televīzija;

- evakuācijas apgaismojums;

- avārijas apgaismojums;

- iekšējā telefona tīkla, serveru telpas iekārtas;

- iekārtas ēku inženiersistēmu automatizācijai un vadībai;

- telpu kondicionēšanas iekārtas ar I elektriskās uzticamības kategorijas elektriskajiem patērētājiem, kam nepieciešama temperatūras uzturēšana.

Nodalīt elektroenerģijas padevi elektriskajiem patērētājiem I barošanas avota kategorija 2 UPS:

- UPS Nr. 1: ugunsdrošības sistēmu tehniskie līdzekļi, mājas numura gaismas indikatori un ugunsdzēsības hidrantu zīmes, apsardzes signalizācijas iekārtas, piekļuves kontroles un vadības sistēmas, apsardzes televīzijas sistēmas, ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības iekārtas;

- UPS2: Iekārtas iekšējam telefona tīklam, serveru telpu iekārtas, gaisa kondicionēšanas iekārtas telpās, kurās ir izvietoti I-as elektroapgādes drošuma kategorijas elektroenerģijas patērētāji, kam nepieciešama temperatūras režīma uzturēšana.

2. elektroenerģijas patērētāji I 2. Pirmās energoapgādes drošuma kategorijas elektriskās slodzes, kurām nepieciešams nepārtrauktas barošanas avots (UPS), tiek apgādātas ar enerģiju no nepārtrauktas barošanas avota (UPS). UPS pieslēguma ķēdēs jābūt manuālam apvedceļam. UPS darbības laiku pie 100 % slodzes nosaka pasūtītājs detalizētas projektēšanas posmā.

7.8.2. ELEKTROAPGĀDES ORGANIZĀCIJA.

Elektriskās slodzes apgādā ar 380/220 V strāvu, izmantojot piecu vadu sistēmu ar atdalītiem neitrālajiem (N) un aizsargzemējuma (PE) vadiem. (sistēma TN - S ).

Barošanas sistēmai jānodrošina

- Droša elektroapgāde objekta elektroenerģijas patērētājiem;

- parametru uzraudzības kontrole un sistēmas galveno komponentu stāvokļa kontrole, izmantojot grafiskās imitācijas;

- maksimāla unifikācija pēc bloka-modula principa, kas ļauj ātri nomainīt bojātas vienības un elementus.

Elektroenerģijas padevei patērētājiem, kas ietilpst I energoapgādes drošuma kategorijā, nodrošina UPS ar akumulatoriem.

UPS jābūt aprīkotam ar informācijas ierīcēm, kas nodrošina komandas un ziņojumus no ēkas vadības sistēmas un uz to. Komandas un ziņojumus definē detalizētas projektēšanas posmā.

Datoru elektroapgādi biroja telpās nodrošina ar UPS.

Sadales skapjiem jāatrodas atsevišķā telpā.

Sadales iekārtām un lielajiem mezgliem jābūt vienpusējiem apkalpošanas paneļiem, kas izgatavoti no korozijizturīga tērauda ar vismaz IP31 aizsardzības pakāpi, un ierīču vadības ierīcēm jāatrodas aiz slēdzamām paneļu durvīm. Paneļa konstrukcijai jānodrošina kabeļu ieeja no augšas un apakšas, kā arī izejas kabeļi no augšas un apakšas; papildu paplašināšana nav nepieciešama. Sadales iekārtās un lielos mezglos ir jānodrošina 10% grupas slēdžu rezerve. Paneļiem jābūt aprīkotiem ar ēkas vadības sistēmā iekļautajiem instrumentiem.

Parametri, kas jāuzrauga sadales iekārtā:

- fāžu strāvu lielumi ienākošajās un izejošajās līnijās;

- Sprieguma lielumi ieliktņos un sekcijās (līnijas un fāzes);

- Elektroenerģijas patēriņa tehniskā (pie nišām) un komercuzskaite (pie ieejām);

- biežums.

Izejošās grupas slēdžiem jābūt aprīkotiem ar:

- neatkarīgas izslēgšanas ierīces attālai izslēgšanai;

- palīgkontakti slēdžu stāvokļa signalizēšanai un atbrīvošanas ierīču izslēgšanai.

Darba un avārijas apgaismojuma grupu kārbas un vietējās enerģijas sadales kārbas jāaprīko ar galvenajiem un grupu slēdžiem. Galvenajam slēdžam jābūt aprīkotam arī ar neatkarīgu atbrīvošanas ierīci attālinātai atslēgšanai un papildu kontaktiem slēdža stāvokļa signalizēšanai un atbrīvošanas ierīču atslēgšanai.

1. Zemējums, drošības pasākumi un zibens aizsardzība.

Aprīkojiet objektu ar ekvipotenciālu izlīdzināšanas sistēmu. Pārinstalējiet papildu ekvipotenciālu izlīdzināšanas sistēmas, kad tiek pārraidīta jauda. Nodrošiniet kopēju, vienotu zemējuma cilpu zemējuma ierīkošanai. Nodrošiniet zemes cilpu pagalmā.

Apsveriet galvenās zemējuma kopnes (galvenās zemējuma kopnes) organizāciju. Zemējuma cilpas savienošanas metodes un periodisku mērījumu iespēja.

Lai nodrošinātu papildu aizsardzību pret tiešu kontaktu, jāizmanto strāvas atteices ierīce (RCD) ar nominālo atteices strāvu, kas nepārsniedz 30 mA.

Aizsardzībai pret tiešiem zibens spērieniem jābūt saskaņā ar RD 34.21.122-87 un CO 153-34.21.122-2003.

Apsveriet iespēju un lietderību piemērot aizsardzības elementus visu veidu iekārtām (stabilizatorus, pārsprieguma ierobežotājus, filtrus, ierobežotājus utt.).

2. Elektriskā apkures sistēma.

Nodrošināt elektrisko notekcauruļu piltuvju apsildes sistēmu. Definēt apkures sistēmu vadības sistēmas, paredzēt vadības sistēmu, manuālo un automātisko aktivizēšanu.

3. nepārtraukta elektroenerģijas piegāde klientiem I

UPS jābūt tiešsaistes režīmā ar trīsfāzu ieeju un izeju. Jānorāda UPS jauda. Izmantotais UPS nodrošina tīkla aizsardzību pret nelineāru slodžu radītiem traucējumiem un pārslēgšanu uz rezerves barošanas avotu (baterijas ar vismaz 10 gadu darbības laiku), nepārtraucot sinusoidālās līknes darbību.

Sistēmai jānodrošina iespēja manuāli pārslēgt patērētājus uz elektrotīkla strāvas padevi UPS apkopes darbu laikā.

UPS:

- var nomainīt akumulatorus, kamēr UPS darbojas;

- Spēj ātri uzlādēt lielas ietilpības akumulatorus;

- Ierobežojiet akumulatora uzlādes strāvu;

- ir aizsardzība pret pārmērīgu akumulatora izlādi;

- veikt automātisku akumulatora testēšanu, lai prognozētu atlikušo ekspluatācijas laiku.

Sistēmas ievades parametri:

- UPS cos j (jaudas koeficienta korekcija) jābūt vismaz 0,96;

- nelineāro strāvas kropļojumu koeficients pie UPS ieejas - ne vairāk kā 3 %;

- sistēmai jāspēj vienmērīgi pāriet uz ārējo elektrotīklu;

- ieejas sprieguma diapazons darbam elektrotīklā (bez pārslēgšanas uz akumulatoru) -15% ¸ +15% no nominālvērtības;

- iespēja iestatīt sistēmas nominālā sprieguma vērtību 380/400/415 V.

Sistēmas izejas parametri:

- sprieguma nelineāro kropļojumu koeficients - ne vairāk kā 5%;

- Sistēmas pārslodzes jauda - 200% uz 1 minūti (norādīt projektā);

- Izmantoto avotu efektivitātei jābūt ne mazākai par 96 %;

- maksimālais pieļaujamais strāvas viļņu formas koeficients (crest factor) nedrīkst būt mazāks par 7.

- UPS vadības sistēmas kontrolieri (vadības paneļi)

- uzraudzīt aprīkojuma stāvokli;

- sazināties ar ēkas vadības sistēmu;

- var pieslēgt 10Base-T Ethernet tīklam, lai nodrošinātu sistēmas vadību, izmantojot SNMP, HTTP, Telnet un automātisku serveru un citu kritiski svarīgu iekārtu izslēgšanu.

- ārkārtas situācijas gadījumā, lai operatīvais dienests varētu savlaicīgi reaģēt un veikt nepieciešamos pasākumus, lai izslēgtu dažādas datubāzes, izslēgtu serverus un citas kritiskās iekārtas.

4. elektriskais apgaismojums un kontaktligzdas

āra apgaismojuma sistēma (jāveic kā atsevišķs projekts):

- Nodrošiniet atsevišķas elektrības līnijas apgaismojumam pagalmos un evakuācijas ceļos,

- Nodrošināt apgaismojumu un kabeļu pieslēgumu ugunsdzēsības hidrantiem un gaismas mājas numuram.

Arhitektoniskais apgaismojums, kas jāīsteno saskaņā ar dizaina projektu.

Aprēķiniet apgaismojumu, izmantojot jaudas blīvuma metodi un gaismas plūsmas koeficienta metodi.

Apgaismojumu veic:

- palīgtelpās un tehniskajās telpās - ar luminiscences lampām ar T8 spuldzēm, kuru krāsa nav zemāka par 830. izmantot luminiscences lampas ar iespēju nomainīt luminiscences lampas pret LED lampām, nemainot lampas korpusu;

- zālēs, gaiteņos un biroju telpās - ar LED lampām.

izmantot energotaupīgas apgaismojuma kontroles shēmas.

Saskaņojot ar interjera dizaineriem un arhitektu, atsevišķās telpu grupās izmantojiet maigos dimmerus un apgaismojuma scenārija vadības ierīces atsevišķās telpās.

Telpās, kur cilvēki atrodas reti, un vannas istabās nodrošiniet apgaismojuma kontroli ar kustības detektoriem, kuru maksimālais izslēgšanas aizkaves laiks ir 5 minūtes.

Avārijas apgaismojumam (drošības un evakuācijas apgaismojumam) jābūt aprīkotam ar kombinētām apgaismes sistēmām, kas aprīkotas ar avārijas barošanas blokiem ar akumulatoriem ar minimālo jaudu 2 stundas (avārijas darbības laiks jāsaskaņo ar objekta drošības koncepcijas izstrādātājiem).

Gaismekļi jāizvēlas atbilstoši vides apstākļiem un telpu kategorijai.

Kontaktligzdu tīkla kontaktligzdas ir jāpieņem ar zemējuma kontaktiem sānu kontaktu veidā (Vācijas standarts). Projektā jānorāda darba vietas ietvaros pieslēdzamo patērētāju skaits, izvadu veidi un uzstādītā jauda.

Darba apgaismojuma un mājsaimniecības kontaktligzdu tīklu kabeļu ierīkošanai izmanto nedegošu, šķērssaitēta polietilēna NG-Ls kabeli.

Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīklus ierīko ar kabeļiem ar šādu indeksu. FRLS . .

Tīkliem jāizmanto vara dzīslu kabeļi ar ugunsdrošu apvalku.

Elektroiekārtu sistēmas un rezerves daļu sastāvs jāsaskaņo ar klientu.

TP un citās tehniskajās telpās ir jāparedz elektroenerģijas padeve tehniskās apkopes apgaismojumam.

Ēkā pazemes un virszemes stāvu telpās, kas jāapsver:

- Nodrošināt jaudas rezervi attīstībai.

- Nodrošināt elektroenerģiju pagalma zonas un evakuācijas izeju apgaismojumam, dekoratīvajam apgaismojumam ar atdalītu apgaismojumu.

- Nodrošināt galveno un citu ieeju apgaismojumu, ugunsdzēsības hidrantu apgaismojumu, mājas numuru apgaismojumu, arhitektūras apgaismojuma sistēmu.

Nodrošināt LED apgaismojumu koplietošanas telpās un administratīvajos birojos.

Nodrošināt automātisku (ar datora palīdzību) vai manuālu (ar dispečera palīdzību) apgaismojuma (ārējais apgaismojums, kāpņu telpas, vestibili), arhitektūras un dekoratīvā apgaismojuma un ēkas ventilācijas sistēmu pārslēgšanu. Nodrošināt iespēju uzraudzīt šo sistēmu darbību un stāvokli.

Avārijas apgaismes ķermeņi jāizvieto gar gaiteņiem un izejām no ēkas, TP telpās, elektrības sadales skapjos, kāpņu telpās, ugunsdzēsības hidrantos u. c.

5. evakuācijas apgaismojums.

Evakuācijas apgaismojumu ierīko gar evakuācijas ceļiem, gaiteņos, vestibilos, zālēs, kāpņu telpās. Gaismas indikatoriem jābūt aprīkotiem ar baterijām, kas paredzētas vismaz 2 stundu autonomai darbībai.

7.8.3. ELEKTROENERĢIJAS UZSKAITE.

1 Elektroenerģijas uzskaiti veic bilances līnijā starp piegādātāju organizāciju un abonentu.

Elektroenerģijas uzskaiti veic divām īpašām patērētāju līnijām:

1. līnija: Klimata kontroles sistēmas, apgaismojums, sistēmas, kas nodrošina ēkas pamatdarbību (ventilācija, gaisa kondicionēšana, sūkņi, automatizācijas sistēma, dispečeru sistēma, ugunsdrošības un apsardzes signalizācija utt.).

2. līnija: iekšējais kontakttīkls, tehnoloģiskās ražošanas elektroapgādes sistēmas, piebūves elektroapgāde, serveru telpas aprīkojums, automātiskā telefonu sistēma, serveru telpas gaisa kondicionēšana.

2 Elektroenerģijas uzskaiti veic ar Krievijas Gosstandarta apstiprinātām un Valsts mērierīču reģistrā reģistrētām mērierīcēm. Elektroenerģijas uzskaites un bilances skaitītāju veidu nosaka energoapgādes uzņēmums.

3 Nodrošināt centralizētu enerģijas uzskaiti kā daļu no ēkas vadības sistēmas.

7.8.4. ENERĢIJAS IETAUPĪJUMS.

1 Enerģijas taupīšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar MGSN 2.01-99. Izmantot rentablas un energoefektīvas iekārtas, lai projektētu elektroiekārtas saskaņā ar valsts standartiem.

2 Kompleksa ēku koplietošanas telpu apgaismojums jākontrolē automātiski un attālināti, lai nodrošinātu atsevišķu apgaismes ķermeņu izslēgšanu naktī tā, lai apgaismojums šajās telpās nebūtu mazāks par evakuācijas apgaismojuma normām.

3 Nodrošināt objekta arhitektoniskā apgaismojuma automātisku regulēšanu atkarībā no dabiskā apgaismojuma līmeņa.

4 Izmantojiet automātiskās apgaismojuma kontroles sistēmas ar taimeriem, impulsu relejiem un kustības sensoriem, lai kontrolētu darba apgaismojumu kāpņu telpās, liftu zālēs, gaiteņos, vestibilos un citās palīgtelpās un koplietošanas telpās, kā arī vietējo darba apgaismojumu gaiteņos un kāpņu telpās apkalpojošā personāla vajadzībām.

5 Mākslīgajam apgaismojumam izmanto galvenokārt izlādes un LED gaismas avotus ar visaugstāko gaismas efektivitāti un kalpošanas laiku. Gaismām jābūt uzstādītām ar balastiem, kas nodrošina vismaz 0,92 jaudas koeficientu.

7.9. NOSŪTĪŠANAS JOMA.

Ēkas inženierkomunikāciju sistēmas uzraudzības un vadības komplekss nodrošina:

- 0,4 kV elektroapgādes sistēmas galveno mezglu parametru un stāvokļa kontrole, izmantojot grafiskās mnemoniskās diagrammas;

- inženiertehnisko iekārtu darbības attālināta uzraudzība un kontrole;

- automātiska iekārtu testēšana un to bloķēšana ārkārtas situācijās;

- automātiska informācijas uzkrāšana un glabāšana par iekārtām;

- automatizētas elektroenerģijas komercuzskaites un tehniskās uzskaites organizēšana.

- Dispečeru sistēmas:

- SWITCHGEAR;

- UPS;

- darba apgaismojums;

- avārijas apgaismojums.

Visu stumbru nomaiņai un remontam jāparedz noteikumi iebūvēto daļu konstrukcijā.

7.10. SAKARU, SIGNALIZĀCIJAS UN DROŠĪBAS SISTĒMAS.

7.10.1 Kolektīvā televīzijas uztveršanas sistēma

Kolektīvās televīzijas uztveršanas sistēma (CCTV) ir paredzēta apraides, atvērto un slēgto satelītu programmu uztveršanai, pastiprināšanai un izplatīšanai abonentiem frekvenču diapazonā no 47 ... 862 MHz.

Sistēmas parametriem jāatbilst GOST R 52023-2003 "Kabeļtelevīzijas sistēmu sadales tīkli. Pamatparametri. Tehniskās prasības. Mērījumu un testu metodes".

Visus Maskavas apraides tīkla ētera kanālus nodrošina izplatīšanai kabeļtīklā.

SCTV ietver gala staciju, antenas iekārtas, sadales tīkla iekārtas, abonentu kontaktligzdas (izņemot kontaktligzdas biroja telpām), sadales vienības nomāto telpu kabeļu līniju pieslēgšanai (1 vienība uz 1 nomnieku organizāciju). SCTV centrālo iekārtu sastāvs, iekārtu un abonentu pieslēguma vietu izvietojums tiek noteikts projektā, vienojoties ar Klientu. Pielietojiet tiešās pastiprināšanas galviņu.

Nepieciešamās antenas jāuzstāda uz masta uz jumta. Paredz antenas masta pieslēgšanu ēkas zibensaizsardzības sistēmai.

Nodrošināt kabeļu sadales tīklu pastiprinātāju sekcijām un pieslēguma punktus nomnieku sadales tīkliem. Kabeļu sadales tīkla elementiem jāatbilst GOST IEC 60065 prasībām.

Rūpniecisko radiotraucējumu lauka stiprums, ko rada kabeļu sadales tīkla iekārtas, kā arī rūpniecisko radiotraucējumu spriegums, ko rada iekārtas tīkla rozetēs, nedrīkst pārsniegt GOST 22505 noteiktās vērtības.

7.10.2 Iekšējais telefonu tīkls

Nodrošināt iekšējo telefona tīklu (PSTN), kas paredzēts ražošanas vajadzībām attiecībā uz balss un datu sakaru pieņemšanu, pārraidi un darbību, ieviešot automātiskās telefona centrāles (ATS) aparatūras un programmatūras komplektu, kas nodrošina vajadzīgo pakalpojumu līmeni, un kabeļu tīklu, kas integrēts objekta strukturētajā kabeļu sistēmā.

VTS pieslēgšana publiskajam telefonu tīklam tiek veikta saskaņā ar telekomunikāciju operatoru tehniskajiem nosacījumiem. Šajā gadījumā ATS tehniski-funkcionālajām spējām jāatbilst šādām kvalitatīvām-kvantitatīvām iespējām:

- savienojumi ar PSTN ar vienreizējo savienojumu skaitu, kas noteikts tehniskajās specifikācijās;

- Savienojums ar vairākiem pakalpojumu sniedzējiem;

- tālsarunu un starptautiskie zvani, izmantojot alternatīvas zvanu metodes (VoIP).

Projektēšanas atbildības robeža no pakalpojuma sniedzēja savienojuma puses, lai noteiktu savienotāju (cokola) montāžas pusi, lai savienotu vara līnijas, kas šķērso PBX, uz aparatūras moduļu PBX ieejas savienotājiem - lai savienotu optiskās vai citas sakaru līnijas.

Saskaņot sistēmas aprīkojumu un rezerves daļu un piederumu sastāvu ar Klientu.

Izstrādāt tehniskās specifikācijas lietotāju pieslēgšanai.

Sistēmas darbības ilgums - nepārtraukti, visu diennakti.

7.10.3 Internets.

Nodrošināt kabeļu kanālus turpmākajiem tīkla kabeļiem, lai nodrošinātu ēkas telpas ar internetu.

7.10.4 Ugunsdrošības signalizācijas sistēma

Ugunsdrošības signalizācijas sistēmas ierīkošanas plānu izstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem SNiP 2.04.01-85*, RPB 88-01, NPB 110-03, NPB 104-2003, paredzot iespēju ugunsgrēka trauksmes pogu (sensoru) atsaukt ēkas apsardzes postenim un vietējam ugunsdzēsības dienestam.

7.10.5 Apsardzes signalizācijas un videonovērošanas sistēma

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem NPB 88-01, NPB 104-2003, GOST R 50776-95, SNiP 3.05.06 izstrādā signalizācijas sistēmas un videonovērošanas sistēmas uzstādīšanas plānu gan ēkas iekšpusē, gan pa tās perimetru, ieskaitot noliktavas teritoriju un tai piegulošo pagalmu, ar attēlu un trauksmes sensoru izvadīšanu uz ēkas apsardzes posteni un ārējo ārpusresoru apsardzes posteni.

7.10.6 Ugunsdrošības signalizācijas un evakuācijas sistēma

Ugunsgrēka trauksmes un evakuācijas vadības sistēmas uzstādīšanas plāns saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem SNiP 2.04.01-85*, SNiP 41-01-2003, NPB 88-01, NPB 104-2003, NPB 110-03 ar signālu izvadīšanu uz ēkas apsardzes punktu un vietējo ugunsdzēsības dienestu.

7.11. ĒKAS VADĪBAS SISTĒMA

Automatizētā ēku vadības sistēma (BMSMS) ir izstrādāta, lai nodrošinātu inženiertehnisko sistēmu tiešsaistes kontroli un uzraudzību, enerģijas patēriņa pārvaldību, avārijas situāciju kontroli un aizsardzību. Importēto iekārtu izmantošana par elementu bāzi Siemens vai DeltaControls . .

ASCS uzraudzīto inženiersistēmu saraksts:

- Pieplūdes un nosūces ventilācija;

- Gaisa kondicionēšana;

- Dūmu kontroles ventilācija;

- Gaisa un siltuma aizkari;

- Apkures sistēma;

- Dzesēšanas sistēma;

- Apkures sistēma;

- Sadzīves un dzeramā ūdens apgāde;

- Drenāža un drenāžas sistēma

- Pacelšanas un transportēšanas iekārtas (lifts)

- Elektroapgāde;

- Elektriskais apgaismojums: operatīvais, avārijas, arhitektoniskais (fasādes)

- Nepārtrauktās barošanas avots.

Izstrādājot sistēmas konstrukciju, izmantot šādus noteikumus:

- GOST 34.003-90 "Informācijas tehnoloģijas. Automatizēto sistēmu standartu un vadošo dokumentu kopums. Termini un definīcijas";

- GOST 34.602-89 "Informācijas tehnoloģijas. Automatizēto sistēmu standartu un vadošo dokumentu komplekss. Tehniskā specifikācija automatizētas sistēmas izveidei".

- MGSN 2.01-94 "Enerģijas taupīšana ēkās";

- SNiP 3.05.07-85 "Automatizācijas sistēmas";

- SNiP 3.01.01.01-85 "Būvražošanas organizācija";

- SNiP 21-01-97 "Ēku un būvju ugunsdrošība".

Sistēmā izmanto vienotus tehniskos un programmatūras līdzekļus.

ASKUZ instrumentu komplektā ir:

- iegūt operatīvu informāciju par inženiersistēmu iekārtu stāvokli un parametriem;

- paaugstināt inženiersistēmu iekārtu darbības uzticamību, drošību un kvalitāti;

- inženiertehnisko sistēmu iekārtu diagnostikas automatizācija un apkopes intervālu kontrole;

- samazināt iekārtu uzturēšanas izmaksas;

- inženiertehnisko sistēmu iekārtu darbības attālināta uzraudzība/kontrole;

- operatīvo dienestu operatīvas mijiedarbības nodrošināšana, inženiersistēmu profilaktisko un remonta darbu plānošana;

- inženiertehnisko sistēmu tehnoloģisko procesu dokumentēšana un reģistrēšana, kā arī pakalpojumu dispečeru darbības;

- enerģijas resursu automatizētas komerciālās un tehniskās uzskaites organizēšana;

- inženiertehnisko iekārtu darbības resursu automatizētas uzskaites un to tehniskās apkopes savlaicīguma uzturēšana;

- dienestu pilnvaru un atbildības norobežošana, pieņemot lēmumus.

Lai nodrošinātu kontrolējamo sistēmu darbību, izmantot iebūvētos vadības līdzekļus ar informācijas izvadi uz ASKUZ, izmantojot digitālos protokolus, kā arī vietējos automatizācijas līdzekļus, kas balstīti uz brīvi programmējamiem kontrolieriem. ACSMS arhitektūrai jābūt ar modulāru struktūru, nepieciešamības gadījumā jānodrošina iespēja dispečervadīt un kontrolēt jaunuzstādītas inženiersistēmu iekārtas, kā arī jāļauj turpmākai paplašināšanai gan automatizācijas objektu skaita, gan funkciju skaita ziņā.

Īstenojot iepriekš minētos uzdevumus, sistēmai jāatbilst šādām tehniskajām prasībām:

- visa informācija dispečeram jāsniedz viegli saprotamā veidā, izmantojot grafiskas mnemoniskas diagrammas;

- Vadības panelim jāpārraida visi kontrolējamie parametri (temperatūra, spiediens, mitrums, strāva, spriegums utt.), mehānismu stāvoklis (ieslēgts/izslēgts) un to vadības režīma slēdža stāvoklis, visu kustīgo mehānismu (vārstu, slēģu, aizbīdņu utt.) faktiskais stāvoklis, kā arī kļūdu signāli; sistēmai jākontrolē visu pozicionēšanas komandu izpilde (ieslēgts/izslēgts, atvērts/aizvērts).

- visi izmantotie sistēmas iestatījumu punkti (setpoints) regulēšanai, robežvērtības, iestatījumu punkti.

• Prev
• Next